TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "tradicionālo vērtību aizsardzībai" okupanti Ukrainā izmanto pat maniakus un cilvēkēdājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēks piektdien, 3. maijā, apšaudīja Harkivu. Tika veikts trieciens dzīvojamā rajonā, bojāts tramvajs, kas veda pasažierus, vēsta Harkivas mērs Igors Terehovs un Harkivas militārā apgabala vadītājs Oļehs Siņehubovs.
Harkivā bija dzirdami sprādzieni, pēc tam vietējās varas iestādes apstiprināja, ka okupanti apšaudījuši pilsētu. Harkivas militārā apgabala vadītājs atklāja, ka krievi iepriekš uz pilsētu nometa kontrolējamu aviācijas bumbu.
Bija ierašanās Harkivas Holodnohorskas rajona dzīvojamā zonā. Aizdegās privātmāja. Pēc policijas ziņām, deg divstāvu māja.
"Informācija par upuriem tiek precizēta. Ir zināms, ka bojāts tramvajs ar pasažieriem," sacīja mērs Igors Terehovs.
Mērs norāda, ka tika uzbrukts Harkivas centra privātmājām, vairākas mājas tika sagrautas. Trieciena vietā sākta meklēšanas un glābšanas operācija, zem drupām atrodas cilvēki.
Zināms, ka vienam cietušajam (78 gadus vecam vīrietim) ir akūta stresa reakcija.
Harkivas policijas pārvaldes priekšnieks ziņoja, ka uzbrukuma rezultātā mirusi sieviete.
Itālija plāno Ukrainai nodot vēl vienu pretgaisa aizsardzības sistēmas SAMP/T bateriju nākamajā militārās palīdzības paketē, kas tiks izziņota 13. jūnijā. Tajā iekļauti arī artilērijas šāviņi.
Italy intends to hand over another SAMP/T air defense system battery to Ukraine in the next military aid package to be announced on June 13. It also includes artillery shells. https://t.co/QfphgqX8yo
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 3, 2024
Mediji provizoriski norāda, kas tas bijis dronu uzbrukums.
Russian media reports explosions in the Moscow and Leningrad regions - preliminary, it was a drone attack pic.twitter.com/Aw6sCaSJNT
— NEXTA (@nexta_tv) May 3, 2024
95. gaisa uzbrukuma brigādes vienības ar droniem nomet granātas uz krievu iebrucēju slēpņiem.
Units of the 95th Air Assault Brigade target Russian hideouts with grenades dropped from drones. pic.twitter.com/O9xu7OReih
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 3, 2024
Šobrīd norit ievērojams darbs, lai ar reaktīvo dzinēju darbināmās "AASM Hammer" augstas precizitātes aviācijas bumbas pielāgotu iznīcinātājiem F-16, kas tiks piegādāti Ukrainai.
⚡🇺🇦💪A significant amount of work is currently underway to adapt the AASM Hammer high-precision jet-powered aerial bombs to the F-16 fighters to be delivered to Ukraine. pic.twitter.com/njOzabgIuN
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 3, 2024
⚡🇺🇦Direct hit 💪💥 pic.twitter.com/Sn8bOHDfdz
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 3, 2024
A Russian TOR air defense system in the Zaporizhzia region destroyed by HIMARS. pic.twitter.com/94wzVcnUDT
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 3, 2024
Austrijas banka "Raiffeisen Bank" procedūru saistībā ar darbības pārtraukšanu Krievijā sāks 2024.gada trešajā ceturksnī, vēsta Krievijas mediji RBK un "Kommersant".
Banku grupas "Raiffeisen Bank International" vadītājs Johans Štrobls norāda, ka jaunais plāns par darbības pārtraukšanu Krievijā ticis izstrādāts saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas prasībām.
Pirmkārt, "Raiffeisen" sāks samazināt privātpersonu un uzņēmumu kreditēšanas programmas. Bankai līdz 2026.gadam jāsamazina aizdevumu izsniegšanu klientiem par 65% salīdzinājumā ar 2023.gada trešo ceturksni. Tāds pats samazinājums gaidāms arī starptautisko maksājumu segmentā.
Igaunijas parlamenta deputāts Kristo Enns Vaga ceturtdien pabeidza labdarības velobraucienu no Tallinas uz Kijivu, ziedojumos savācot 30 000 eiro Ukrainas Bruņoto spēku vajadzībām.
"Es to izdarīju! Ar velosipēdu atbraucu no Tallinas līdz Kijivai, lai parādītu, ka karš notiek tikai riteņbrauciena attālumā, un atbalstītu aizstāvjus," pēc galamērķa sasniegšanas platformā "X" rakstīja Vaga, aicinot pievērsties tam, "lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt šajā karā un sakaut teroristisko Krieviju!".
1700 kilometru garo velobraucienu Vaga sāka Tallinas Brīvības laukumā 26.aprīļa rītā.
Par velobrauciena laikā savāktajiem ziedojumiem plānots iegādāties 4x4 automobiļus un bezpilota lidaparātus Ukrainas Īpašo operāciju spēku dronu vienībai un 79.brigādei.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 472 140 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1270 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7354 tankus, 14 192 bruņutransportierus, 12 102 lielgabalus un mīnmetējus, 1053 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 786 zenītartilērijas iekārtas, 348 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9580 bezpilota lidaparātus, 2126 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 16 266 automobiļus un autocisternas, kā arī 1993 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
