Nevis kareives, bet karavīres: sievietes armijā iegūst jaunu oficiālu apzīmējumu
Valsts valodas centra eksperti sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir pieņēmuši lēmumu sievietes militārpersonas turpmāk saukt par "karavīrēm", nevis "kareivēm", kā tas līdz šim bijis izplatīts gan presē, gan ikdienas sarunvalodā.
Šī izmaiņa nav tikai par vārdu, bet arī par cieņu, vienlīdzību un profesionālo identitāti sieviešu dienestā. Tā atzīst gan valodnieki, gan pašas militārpersonas.
Līdz šim vārds "kareive" tika izmantots kā sieviešu dzimtes forma vārdam "kareivis", taču šis apzīmējums asociējas ar zemāko militāro pakāpi, nevis ar vispārīgu dienestu armijā. Vārds “karavīrs” savukārt ir vispārīgs jēdziens, kas ietver jebkuru militāro personu neatkarīgi no pakāpes – un, loģiski, arī dzimuma.
Valodniece un terminoloģijas komisijas pārstāve Ilze Bērziņa skaidro: "Jēdziens "karavīrs" jau sen tiek lietots kā visaptverošs termins, līdzīgi kā ārsts, skolotājs vai deputāts. Līdz ar to sievietēm piemērot forma "karavīre" ir ne tikai valodnieciski korekta, bet arī loģiski līdzsvarota."
Pašas sievietes, kuras dien Latvijas armijā, jauno apzīmējumu uztver ar atsaucību un gandarījumu.
Pulkvežleitnante Līga Vītola komentē: "Es jūtos kā karavīre, nevis tikai "kareive". Šis vārds manā uztverē bija pārāk šaurs un ierobežojošs. Mēs visi dienam vienā formā, pēc vienas pavēles, līdz ar to apzīmējumam jābūt vienlīdz cienošam."
Izmaiņas vispirms tiks ieviestas oficiālajos dokumentos, apmācību materiālos, ziņojumos un Aizsardzības ministrijas komunikācijā. Tās tiks atspoguļotas arī mediju vadlīnijās un ieteikumos žurnālistiem.
Tāpat Latviešu valodas aģentūra plāno iekļaut jauno lietojumu valodas ieteikumos un terminoloģijas datubāzēs.
Šī, šķietami nelielā terminoloģiskā korekcija, ir daļa no plašākas kustības dzimumu līdztiesības stiprināšanai valsts struktūrās, tostarp armijā. Tā iezīmē pārmaiņu pieeju, kur valoda tiek izmantota ne tikai saziņai, bet arī vērtību paušanai.
Sabiedrībā reakcijas ir dažādas – no pilnīgas atbalsta līdz skeptiskiem jautājumiem par "pārlieku politkorektumu". Taču fakts paliek spēkā – valoda mainās līdz ar sabiedrību, un šajā gadījumā tā kļūst precīzāka, iekļaujošāka un cieņpilnāka.
Turpmāk sievietes, kas dien Latvijas armijā, tiks sauktas par karavīrēm, nevis kareivēm. Tas ir gan valodnieciski pamatots lēmums, gan būtisks simbolisks solis uz vienlīdzību militārajā vidē. Un, kā atzīst pašas karavīres – tas ir vārds, kas beidzot skan pareizi.
